Rakstā vienkāršā valodā ir uzskaitīti polikarbonāta lokšņu veidi un to īpašības. Loksnes ir salīdzinātas savā starpā, ar organisko stiklu, silikāta stiklu un metāla jumta segumiem. Liela raksta daļa ir atvēlēta siltumnīcu pārklāšanas īpatnībām. Beigās ir īss kopsavilkums.
Polikarbonāts
Polikarbonāta loksnes ražo no polipropilēna granulām. Materiāls saules gaismā degradē, tāpēc tam pievieno ultravioletās gaismas stabilizatorus. Tie absorbē ultravioletos starus un neļauj sagraut polimērus. Tātad polikarbonāta siltumnīcā nav iespējams nosauļoties, jo tiek absorbēts gandrīz viss ultravioletais starojums.
UV aizsargmateriāla pievienošana granulām ir vienkārša un lēta, taču nav efektīva. Uzklāšana koekstrūzijas ceļā ir efektīva, bet dārgāka. Šo slāni var izmērīt tikai ar speciāliem aparātiem.
Ir vērts zināt, cik lielu daudzumu otrreizējo izejvielu izmanto polikarbonāta ražošanā. Neliels procents ir nepieciešams, lai produkcija iznāktu kvalitatīva, taču pārāk liels procents samazina gaismas caurlaidību. Lai arī šāda polikarbonāta loksnes ir lētākas, tās ir mazliet dūmakainas.
Polikarbonāts ir pati triecienizturīgākā plastmasa. Tā ir izturīga un nelūzt, taču to ir viegli sadurstīt un saskrāpēt. Tāpēc loksnes pārklāj ar plēvēm, kuras montēšanas laikā noņem nost. Vienīgais plēvju uzdevums ir pasargāt loksnes no skrāpējumiem transportēšanas un uzstādīšanas laikā.
Polikarbonāts nespēj pildīt nesošu funkciju, to var izmantot vienīgi kā apdares materiālu.
Dažādu ražotāju krāsainais polikarbonāts ir šķietami vienādās krāsās, bet krāsu toņi atšķiras. Noteikti ir jāskatās pašu ražotāju dotie paraugi. Ar tiem var iepazīties pie oficiālajiem pārstāvjiem.
Polikarbonāts atšķiras pēc gaismas caurlaidības. Materiāls ar 20% gaismas caurlaidību ir tumšāks jeb vairāk tonēts nekā materiāls ar 50% gaismas caurlaidību.
Polikarbonāta biezums principā neietekmē kalpošanas laiku kā siltumnīcu pārklājums un citi risinājumi, kas atrodas ārā, saules gaismā. Kalpošanas laiku ietekmē UV pārklājums un stabilizētāji.
Ja loksnēm ir apsolīts ilgs kalpošanas laiks, tad ir jāprasa pārdevējam garantijas dokuments, kurā ir atrunātas darbības, ja loksnes sabojājas ātrāk.
Polikarbonātu vislabāk ir mazgāt vienkārši ar ūdens strūklu. Beržot vai skrāpējot var sabojāt UV pārklājumu.
Nevajag mazgāt polikarbonātu ar šķīdinātājiem, jo tad tiek grauta polimēru struktūra un tas kļūst trauslāks, kā arī ārpusē tiek bojāta UV kārtiņa.
Matētas, necaurspīdīgas polikarbonāta loksnes parasti izvēlas sētām un norobežojošām sienām.
Caurspīdīgas loksnes parasti klāj uz jumta, lai baudītu dienas gaismu.
Ir loksnes ar difuzējošu jeb gaismu izkliedējošu pārklājumu. Zem šādiem jumta logiem nav asu ēnu, gaisma tiek izkliedēta vienmērīgi pa visu telpu. Ideāls risinājums mākslinieku darbnīcām.
Zem caurspīdīga jumta ir karsti. Ir Suntuf loksnes ar krāsu “solar guard”. Krāsa atstaro infrasarkanos starus, un karstumu nemaz nejūt, savukārt redzamā gaisma atstarota netiek, tāpēc telpā ir tikpat gaišs kā ārā.
No vairākām caurspīdīgām krāsām var veidot caurspīdīgu jumta mozaīku.
Ieteicamā polikarbonāta lietošanas temperatūra ir no -40 līdz +80 grādiem, savukārt ieteicamā montāžas temperatūra ir no +15 līdz +20 grādiem. Tas tāpēc, lai nebūtu lielu izmaiņu no materiāla izplešanās un saraušanās. Polikarbonāts izplešas vai saraujas 2-5 mm uz metru. Labs daudzkameru polikarbonāts spēj izraut parastas jumta stiprināšanas bultskrūves, tāpēc skrūvju vietās jāizurbj nedaudz lielāks caurums kā pati skrūve, lai būtu vieta materiāla sarauties vai izplesties.
Pilna svara polikarbonāts nozīmē, ka, piemēram, 10 mm bieza un kvadrātmetru liela polikarbonāta loksne sver 1.7 kg. 1.4 kg vēl ir pieņemami, bet 1.0 kg smaga loksne jau ir viegla.
Šūnu polikarbonāts
Galvenais šūnu polikarbonāta parametrs ir ultravioleto staru aizsardzības slānis. Tas tiek uzklāts koekstrūzijas ceļā un ir 30-60 mikronus biezs. Tā kā gadā degradē 3-5 mikronu bieza slāņa daļa, tad ir viegli apjaust, cik ilgi šis slānis un attiecīgi polikarbonāta loksne kalpo. Ja ražotājs garantē 10-15 gadus ilgu kalpošanas laiku, tad pārklājumam ir jābūt vismaz 30-50 mikronus biezam.
Parasti UV slāni liek tikai vienā pusē. Tas tiek darīts cenas pazemināšanas nolūkā, jo UV stabilizēšanas izmaksas ir 30% no polikarbonāta cenas. Pārklājums vienmēr ir tajā pusē, kurā ir drošības plēve ar uzrakstiem un attēliem.
Otrā pusē ir caurspīdīga drošības plēve, kas ir vajadzīga vienīgi transportēšanas laikā. Ja to nenoņem, tad jau pēc mēneša tā sāk atslāņoties pati, un izskatās neglīti.
Apakšējo, caurspīdīgo plēvi ņem nost uzreiz. Virsējo plēvi ar uzrakstiem ņem nost tikai pēc tam, kad polikarbonāta loksnes ir piestiprinātas, lai būvēšanas laikā nesabojātu pašas loksnes un nesajauktu, kurā pusē ir UV pārklājums.
UV stabilizētāji ir dažādi: ir labāki un sliktāki. Diemžēl ir ražošanas noslēpums, kādi tiek izmantoti un kādas ir to īpašības.
Kādreiz Izraēlas firma Polygal pievienoja UV aizsargkārtai zilu krāsu, tādējādi bija vizuāli redzams: ja ir zilgans tonējums, tad ir UV pārklājums. Tagad ražotāji tā vairs nedara. Ir gadījumi, kad vienkārši pieber zilu krāsu.
UV pārklājums garantē ne mazāk par 10 gadus ilgu šūnu polikarbonāta kalpošanas laiku. Bez ultravioleto staru aizsardzības pārklājuma loksnes kalpo tikai pāris gadus.
Kāpēc polikarbonāts bojājas tikai vietām? UV pārklājumu ir grūti uzklāt ļoti vienmērīgi, tāpēc tur, kur tas ir plānāks, ātrāk sākas degradācija un materiāls viegli plīst, kaut arī citās vietās materiāls vēl ir izturīgs. Izlūzušajos caurumiņos iekļūst ūdens un netīrumi, sāk augt aļģes, un polikarbonāts zaudē caurspīdīgumu un labo izskatu.
Ja šūnu polikarbonāts sāk dzeltēt, tad tas nozīmē, ka ir nepareizi uzstādīts un var nokalpot vēl pāris gadus, taču ir kļuvis trauslāks un var salūzt pie vieglākas slodzes.
Polikarbonāta loksnes ar abpusēju UV pārklājumu var izmantot vietās, kur saule spīd no abām pusēm, piemēram, sētām. Augsta šūnu polikarbonāta sēta labi slāpē troksni no ielas, turklāt labi laiž cauri gaismu un vienlaikus pilda sētas funkcijas. To ir viegli uzstādīt.
Šūnu polikarbonātam ir dažādi šūnu veidi. Lokšņu izturība ir atkarīga no tā, cik daudz materiāla ir izmantots uz kvadrātmetru.
Ja šķērsgriezumā ir ne vien kvadrāti, bet arī x-veida sieniņas, tad tas nozīmē, ka materiāls ir izturīgs un gandrīz nelokās, bet līdz ar to samazinās gaismas caurlaidība.
Šūnu polikarbonāts ar paralēlām šūnām ir samērā viegli lokāms pa šūnu līnijām. Ja ir x-veida struktūra, tad loksne ir ļoti grūti lokāma.
Tādas loksnes izmanto taisnām konstrukcijām, kaut arī 6 m loksni ir iespējams mazliet saliekt.
Ja šķērsgriezumā ir redzama vairāku slāņu struktūra, tas nozīmē, ka šāda loksne ļoti labi aiztur siltumu un gaismas caurlaidība ir samazināta.
Īpaši izturīgs ir 20-40 milimetrus biezs polikarbonāts ar vertikālu un x-veida struktūru.
Pienbalts šūnu polikarbonāts nelaiž cauri lielu daļu infrasarkano staru, tāpēc noder pārklājumiem, kam ir jāpasargā no dedzinošajiem saules stariem. Tie der tenisa kortiem, baseiniem zem atklātas debess, nelieliem sporta kompleksiem.
Slikta un laba šūnu polikarbonāta salīdzinājums
Slikts 4 mm šūnu polikarbonāts ir ļoti viegli salokāms pa šūnu līnijām, viegli lūzt, ar pirkstiem to var viegli saspiest. Ja salīdzina ar kvalitatīvu 4 mm polikarbonātu, tad ir redzams, ka sliktā biezums ir pat mazāks, nekā norādīts produkta aprakstā. Labu polikarbonātu ar pirkstiem ir grūti saspiest, pa šūnu līnijām tas grūti liecas. Ir acīmredzams, ka materiāls ir biezāks. Tas pats ir novērojams arī biezām šūnu polikarbonāta loksnēm. Šī īpašība aprakstā ir redzama kā materiāla blīvums. Laba 4 mm polikarbonāta blīvums jeb svars kvadrātmetrā ir 0.55 – 0,8 kg, savukārt slikta, kuram cenas samazināšanas nolūkā materiāls tiek taupīts, – pat 0.4 kg.
Laba šūnu polikarbonāta loksnes gar sānu malām ir aizvalcētas. Slikts ražotājs tās vienkārši nogriež.
Jo mazāks blīvums, jo mazāka cena un arī kvalitāte un ilgmūžība. 4 mm polikarbonāta blīvums ir no 420 līdz 800 g/m². Ieteicams ir vismaz 600 g/m².
Lētām loksnēm UV aizsardzības nav vispār vai tā ir iestrādāta materiālā. Labākajā gadījumā ir ļoti plāns UV pārklājums, kas uzklāts koekstrūzijas ceļā.
Monolītā polikarbonāta īpašības
Monolīto polikarbonātu izmanto visur, kur nepieciešama liela izturība un kur ir liela varbūtība, ka ar izstrādājumu slikti apiesies. Izturība ir galvenā tā īpašība, un to izmanto visās jomās.
2 mm monolītā polikarbonāta loksne spēj aizturēt gaisa šautenes lodi.
Monolītais polikarbonāts izskatās skaisti un eleganti. Ja izmanto to, tad iznāk nevis siltumnīca, bet oranžērija.
6 mm biezu monolīto polikarbonātu ir grūti saliekt, kaut arī tas mazliet padodas. 3-4 mm monolītais polikarbonāts ir samērā viegli saliecams, tātad no tā var izgatavot arku konstrukcijas.
Monolītais polikarbonāts ir smags. 2×3 m liela un 10 mm bieza loksne sver 75 kg. Vilkt to nevajag, jo viegli noskrāpējas.
Monolīto polikarbonātu griež ar alumīnijam paredzētu ripu. Metāla un betona zāģēšanai paredzētās ripas to kausē. Koka ripas izrauj robus.
Monolītā polikarbonāta loksnēm UV aizsardzība ir uzklāta uz abām pusēm.
Monolītais polikarbonāts izplešas diezgan daudz, tāpēc to pārdod 2.05×3.05 metru lielās loksnēs un ne vairāk. Ir labāk šo materiālu montēt maziem gabaliem.
Monolītais polikarbonāts labi atstaro skaņu, tāpēc to izmanto kā skaņas barjeru, piemēram, gar autoceļu un tiltu malām.
Monolītā un šūnu polikarbonāta salīdzinājums
Monolītais un šūnu polikarbonāts ir viens un tas pats materiāls. Atšķirība ir tāda, ka pirmais ir viendabīgs materiāls, gluži kā stikls, bet otrs ir izgatavots kā no garām, četrstūrainām caurulītēm. Gaismu tas laiž cauri tikpat labi, cauri var redzēt, taču attēls ir izkropļots, jo starp slāņiem ir stiprības ribas. Monolītais polikarbonāts ir par 3-4% caurspīdīgāks par šūnu polikarbonātu.
Pa gabalu uz lielām konstrukcijām šūnu polikarbonāts izskatās atšķirīgi no monolītā. Tuvumā šāda atšķirība nav pamanāma. Šūnu polikarbonāts nav tik caurspīdīgs kā monolītais, tāpēc neizskatās tik estētiski.
Monolītais polikarbonāts ir triecienizturīgs – iztur jebkāda veida sitienus. Šūnu polikarbonāts neko tādu, protams, neiztur. Atšķirība cenā arī ir 6-10 reizes.
Monolītais polikarbonāts ir 7-8 reizes dārgāks par tāda paša biezuma šūnu polikarbonātu, jo tiek patērēts 7-8 reizes vairāk materiāla. Tāpēc arī svars ir 8-10 reižu lielāks.
Šūnu polikarbonāta šūnās mitrums kondensējas, un loksnes aizsvīst. Monolītajā polikarbonātā nav šūnu kur uzkrāties mitrumam.
Siltum vadītspējā 4 mm monolītajam polikarbonātam ir 8.8, tātad divas reizes lielāka par to, kāda ir šūnu polikarbonātam.
Viļņotā un šūnu polikarbonāta salīdzinājums
Saskaņā ar dažādu ražotāju datiem šūnu polikarbonāts vislabākajos apstākļos kalpo 15-20 gadus, viļņotās polikarbonāta jumta loksnes – 30 gadus.
Viļņotajām polikarbonāta loksnēm ir mazāka tieksme uztvert vēju nekā šūnu polikarbonātam, tāpēc lielas pārseguma platības ir ieteicams klāt ar viļņoto polikarbonātu.
Šūnu polikarbonāta plāksnēm ir jātaisa ciet gali, lai loksnēs nekas neiekļūst, pretējā gadījumā ar laiku samazinās gaismas caurlaidība un bojājas izskats. Ir gadījumi, kad caurumos salien kukaiņi, un putni tos knābā caur polikarbonātu, tādējādi fiziski bojājot pārsegumu. Viļņotajam polikarbonātam nekas tāds nav jādara.
Monolītā polikarbonāta un stikla salīdzinājums
Monolīto polikarbonātu var izmantot stikla vietā. Atšķirībā no stikla tas ir simtiem reižu izturīgāks. Polikarbonāts ir triecienizturīgāks pat par rūdītu stiklu.
Monolītais polikarbonāts ir viegli urbjams un skrūvējams ar pašurbjošajām skrūvēm, kā arī viegli zāģējams, neatbilstošās vietās uzstādīts ir viegli saskrāpējams, bet ir arī loksnes ar pastiprinātu pret skrāpējuma virsmu.
Monolītā polikarbonāta un organiskā stikla salīdzinājums
Iekštelpās nav atšķirības, ko labāk izmantot – organisko stiklu vai monolīto polikarbonātu. Atšķirības parādās ārā, kur ir saule un ultravioletais starojums. Organiskais stikls nesadalās UV staros, savukārt polikarbonātam noteikti ir nepieciešams labs UV aizsardzības pārklājums, kas pavērsts pret sauli. Organiskajam stiklam ražotāji dod ilgu garantiju pret dzeltēšanu saules gaismā, piemēram, Plexiglas organiskajam stiklam tā ir 30 gadi. Monolītajam polikarbonātam šāda garantija ir tikai 10 gadi.
Caurredzamība un dzidrums cilvēka acij šķiet vienādi, tomēr polikarbonātam tā ir mazliet sliktāka nekā organiskajam stiklam.
Organiskā stikla malas var nopulēt ideāli – tas ir svarīgi izkārtnēm. To pašu izdarīt ar polikarbonātu ir grūti.
Organisko stiklu ražo ļoti biezu, pat 500 mm, piemēram, milzīgiem akvārijiem. Monolītais polikarbonāts ir pieejams ne biezāks par 50 mm.
Krāsu izvēle organiskajam stiklam ir ļoti plaša, jo to var nokrāsot mazos daudzumos, savukārt polikarbonāta gadījumā vienmēr ir jāražo liels apjoms, tāpēc krāsu izvēle ir mazāka.
Vienāda biezuma organiskais stikls ir 10 reizes izturīgāks par stiklu, monolītais polikarbonāts – vairāk nekā 100 reižu. Organiskais stikls nesaplīst lauskās, tāpēc ir drošāks par silikāta stiklu. Organiskais stikls zaudē stiprību pēc termoformēšanas, polikarbonāts to saglabā.
Apstrāde abiem materiāliem ir vienādi viegla. Organiskais stikls vieglāk plaisā, tāpēc ar to ir jāstrādā uzmanīgāk. Organiskais stikls ir daudz vieglāk termiski transformējams.
Polikarbonāts ir liecams bez riska neatgriezeniski salauzt. Organiskais stikls ir mazliet liecams, bet uzreiz lūzt, ja ir saliekts par daudz. No polikarbonāta var gatavot izstrādājumus vienkārši ar presi.
Liela apjoma projektos ir svarīga ugunsdrošība. Polikarbonātam ir pieejami B1 un par B ugunsdrošības sertifikāti, savukārt organiskajam stiklam tikai B2. Tomēr abi ir izmantojami publiskās vietās.
Ir plašs līdzekļu klāsts organiskā stikla līmēšanai, savukārt polikarbonāta līmju daudzums ir mazāks. Polikarbonātu labāk ir fiksēt mehāniski, piemēram, saskrūvēt.
Organiskais stikls vienmēr ir lētāks par monolīto polikarbonātu, jo vienkārši tiek ražots vairāk.
Šūnu polikarbonāta un stikla salīdzinājums
4 mm 0.8 kg/kvm polikarbonāts ir 200 reizes izturīgāks par 4 mm biezu stiklu, ir 16 reizes vieglāks un divas reizes labāk saglabā siltumu.
Stikls kalpo mūžīgi, līdz to saplēš. Polikarbonāta kalpošanas laiks ir ierobežots ar UV pārklājuma kvalitāti un biezumu.
Stikls ir trausls, savukārt šūnu polikarbonāts ir liecams, tas vispirms liecas, tad deformējas un tikai pēc tam plīst un lūzt.
Stikls ir dārgāks par polikarbonātu. Kopā ar uzstādīšanu un nepieciešamību pēc stiprāka karkasa dārdzība vēl vairāk palielinās.
Šūnu polikarbonāts sliktāk par stiklu un plēvi laiž cauri gaismu. Stikla gaismas caurlaidība ir lielāka par 96%. Vairāk nav nekam.
Polikarbonāta un metāla jumtu seguma salīdzinājums
Ir pagājis tas laiks, kad bija jāizvēlas starp dienasgaismu un jumta ilgmūžību. Tagad var droši laist telpās gaismu caur jumtu.
Sniega slodzi tur nevis polikarbonāts, bet jumta konstrukcija. Jo tā ir stiprāka, jo lielāku sniega daudzumu spēj izturēt. Jumta segumam te ir sava nozīme, bet otršķirīga.
Šūnu polikarbonāts siltumnīcām
Šūnu polikarbonāts ir labāks pēc visiem parametriem, izņemot gaismas caurlaidību un eleganci. Tāpēc 99.5% siltumnīcu izgatavo no šūnu polikarbonāta.
Galvenās priekšrocības, kāpēc polikarbonātu izmanto siltumnīcu pārklāšanai:
- tam ir laba gaismas caurlaidība,
- tam ir labāka siltuma noturība par stiklu un plēvi,
- tas ir stiprāks un 16 reizes vieglāks par stiklu,
- to ir vienkāršāk uzstādīt – griešanai pietiek ar celtniecības nazi,
- loksnes ir 2.1×6 vai 12 metrus lielas, tāpēc var viegli un ātri pārklāt visu siltumnīcu,
- karkass nav nepieciešams tik izturīgs kā stikla siltumnīcām.
Siltumnīcās no šūnu polikarbonāta augus var stādīt pie pašām sienām, jo nav jābaidās, ka tie nosals.
Šūnu polikarbonāts laiž cauri pat 88% saules gaismas. Tā tiek izkliedēta, tāpēc augi neapdeg.
Siltumnīcām ir jāizvēlas vienīgi caurspīdīgs polikarbonāts. Jebkādi krāsu toņi ierobežo gaismas caurlaidību un kavē augšanu.
Slikta šūnu polikarbonāta reputācija ir radusies no liela daudzuma sliktas kvalitātes materiāla izmantošanas.
Polikarbonāta siltumnīcu ir par 40% dārgāk uzstādīt nekā plēves siltumnīcu. Plēves siltumnīcas ekspluatācijas laiks ir daži gadi, polikarbonāta – 10-15. Izmantošanas laiks ir atkarīgs nevis no šūnu polikarbonāta biezuma vai blīvuma, bet no ultravioletā pārklājuma biezuma. 50 mikronu biezs UV pārklājums garantē loksnes kalpošanu 10 gadus.
Siltumnīcu gadījumā ekonomijas no lēta materiāla nav. Lēts ir jāmaina ik pēc 2 gadiem, dārgs – ik pēc 10-15 gadiem.
4 mm šūnu polikarbonāts tika izstrādāts kā stendu materiāls, kuram nav jānes liela slodze. Tā kā tas bija lēts, tad to sāka izmantot siltumnīcu apklāšanai. 6 mm šūnu polikarbonāts ir 1.8 reizes izturīgāks un, protams, kalpo ilgāk. Maksā pusotru reizi dārgāk.
Ja grib pārklāt siltumnīcu uz daudziem gadiem, tad nevajag izvēlēties pašu lētāko materiālu. Nevajag arī izvēlēties nepazīstamus ražotājus.
Sniegs no šūnu polikarbonāta siltumnīcas ir jātīra. Taču tas ir jādara ļoti uzmanīgi, jo pat mazākā skramba strauji samazina loksnes lietošanas laiku.
Siltumizolācija un gaismas caurlaidība
Ziemā siltumnīcai ir svarīgas divas īpašības – siltumizolācija un gaismas caurlaidība. 4 mm polikarbonāta siltuma vadītspēja ir 3.9 W/m²C°. 4 mm stikla – 6.5. Tātad vienāda biezuma polikarbonāts divas reizes labāk aiztur siltumu. Taču ziemai ir par maz ar četriem milimetriem, tādas loksnes der pavasarim un siltumnīcas efekta radīšanai.
Vislabāk ziemai der 8, 10, 12 un 16 mm polikarbonāta loksnes. 10 mm ir pats optimālākais biezums. Siltuma vadītspēja ir 3-3.5. Ja ir papildsieniņas, tad tas ļoti uzlabo siltumizolācijas īpašības, jo tā var panākt, ka siltumvadītspēja ir pat 2.8. Tātad siltumnīcām ziemā pats optimālākais ir 10 mm vienkameras vai daudzkameru polikarbonāts.
Jo biezāks polikarbonāts, jo mazāk laiž cauri gaismu. Viena papildus starpsiena samazina gaismas caurlaidību par dažiem procentiem.
Ir jāmeklē kompromiss starp siltumizolāciju un gaismas caurlaidību. No vienas puses var samazināt siltuma zudumus par 10%, no otras – zaudēt 3-5% gaismas, un tas nozīmē, ka raža būs par nedēļu vēlāk.
Ja augiem nevajag daudz gaismas, tad var izvēlēties biezāku šūnu polikarbonātu, piemēram, daudzkameru 16 mm (72% gaismas caurlaidība, 2.3 – siltumvadītspēja, par 20% labāka nekā 10 mm polikarbonātam).
Gaismas caurlaidība ir svarīgāka, jo elektriskā gaisma siltumnīcā izmaksā dārgāk nekā apsilde.
Ļoti biezs (20 mm un vairāk) polikarbonāts siltumnīcām nav ieteicams, jo zūd jau puse gaismas. Ziemā tur ir vienīgi krēsla.
Plēves un šūnu polikarbonāta salīdzinājums
4 mm šūnu polikarbonāta siltuma vadītspēja ir 3.9 W/m²C°, plēves siltumvadītspēja ir 6.5-7. Tāpēc plēves siltumnīcās ir ļoti jūtama temperatūras maiņa. Šūnu polikarbonāta pārklājums mazina šādas temperatūras svārstības – saulē nav tik karsts un naktī nav tik auksts.
Salīdzinājumā ar plēvi, lētākais un plānākais polikarbonāts spēj turēt formu pats un labi kalpo uz arkveida konstrukcijām.
Ir viengadīgas plēves, kuras var izmantot siltumnīcām vienu sezonu, un tās, salīdzinot ar polikarbonātu un stiklu, gandrīz neko nemaksā. Taču tām nav UV aizsardzības, tāpēc ilgāk par vienu vasaru nespēj kalpot. Siltuma izolāciju tāda plēve nespēj nodrošināt. Tādas plēves izmantošana nozīmē uzlikšanas izmaksas katru gadu.
Ir daudzgadīgas plēves, kas kalpo 3 un pat 10 gadus.
“Pūstas” siltumnīcas
Tā kā plēves mūsdienās ir pieejamas kvalitatīvas, kas kalpo tikpat ilgi kā šūnu polikarbonāts, turklāt ir lētākas, vieglāk transportējamas, nopērkamas milzīgos gabalos un laiž cauri gaismu labāk par polikarbonātu, tad ir iespējams uzcelt pūstas siltumnīcas – karkasu pārklāj ar divām plēves kārtām, starp kurām pūš gaisu. Gaisa slānis ir biezs, parasti 20 cm, virs jumta līdz metram, tāpēc ir 10-15% labāka siltumizolācija, neveidojas kondensāts, nekrājas sniegs. Trūkums – ja pārtrūkst elektrības padeve, tad uzpūstais balons saplok un vējš to saplēš, tāpēc ir vajadzīgs rezerves strāvas ģenerators. Tādas konstrukcijas pārklāšana izmaksā daudz lētāk, nekā tikpat lielas siltumnīcas pārklāšana ar polikarbonātu. Protams, tas atmaksājas milzīgām siltumnīcām.
Siltumnīcas no agrotīkla
Siltumnīcas no gaismu izkliedējoša tenta jeb augsta blīvuma agrotīkla:
- Ir aizsardzība pret UV starojumu.
- Materiāls elpo un laiž cauri ūdeni.
- Neveidojas kondensāts.
- Gaisma tiek izkliedēta.
- Par 10 grādiem augstāka temperatūra.
- Ir gaiss, ir viegli strādāt.
- Ražība ir lielāka par 40%.
- Nav apdegumu.
Gatavs pārliekamais materiāls siltumnīcām
Siltumnīca ir nepieciešama tikai pavasarī un rudenī. Vasarā ir grūti cīnīties ar paaugstināto mitrumu un karstumu. Tāpēc ideāls variants ir noņemams siltumnīcas pārklājums no armētas plēves. Pirms ziemas to noņem no karkasa, tāpēc uz zemes sasnieg sniegs un augsnē dzīvojošie mikroorganismi saņem nepieciešamo mitrumu un nenosalst. Vasarā pārsegu arī ņem nost vai paceļ uz augšu apakšējās malas, tāpēc nav jāraizējas par vēdināšanu. Ar polikarbonāta siltumnīcu to ir grūti izdarīt.
Svarīgākais ļoti īsi
- Nav triecienizturīgākas plastmasas par polikarbonātu.
- Polikarbonāta ekspluatācijas laiku saules gaismā nosaka vienīgi ultravioleto staru aizsargslāņa biezums.
- Monolītais polikarbonāts piedod celtnēm eleganci un labu izskatu.
- Siltumnīcām pēc visiem parametriem vislabākais ir šūnu polikarbonāts.
- Siltam laikam siltumnīcai pietiek ar 4-6 mm biezu polikarbonātu. Ja ekspluatē siltumnīcu ziemā, tad tā ir jāpārklāj ar 10 mm biezām loksnēm – tas ir vislabākais kompromiss.
- Izvēloties šūnu polikarbonātu siltumnīcai, kam jākalpo ilgus gadus, ir jāskatās nevis uz cenu, bet kvalitāti un ražotāja atpazīstamību.
- Vislabākais gaismu caurlaidošu jumta segumu materiāls ir viļņotā polikarbonāta loksnes.
Papildmateriāli
Palram polikarbonāta demonstrācija, kurā ar grafikiem un attēliem ir parādītas polikarbonāta lokšņu un sistēmu priekšrocības:
Palram vebinārs par polikarbonātu ar daudziem izmantošanas piemēriem un vairākiem inovatīviem tehniskiem risinājumiem:
