Ja plānojat izmantot siltumnīcu vasarā, tad pietiek ar 4mm. Ja vieta ir ļoti vējaina un ziemā sasnieg daudz sniega, tad labāk ir ņemt 6mm biezu polikarbonātu. Ja plānojat audzēt siltumnīcā ziemas laikā un apkurināt, tad ir jāņem vismaz 8mm biezas polikarbonāta loksnes.
Polikarbonātam ir nedaudz ierobežota gaismas caurlaidības spēja (86-90%, salīdzinot ar stiklu), turklāt virsma ir pārklāta ar ultravioleto staru aizsargslāni, tāpēc tas nelaiž cauri nesaudzīgus starus, bet laiž maigu saules gaismu, tādējādi pasargājot augus no apdegumiem.
Polikarbonāts ar 5 gadu garantiju pasargā augus aptuveni 7 gadus, savukārt, ja loksnēm ir dota 10 gadu garantija, tad tās aizsargās augus vismaz 13 gadus. Pēc tam polikarbonāts ir jāmaina.
Siltumnīca ar ovālu jumtu daudz labāk iztur vēja un sniega slodzi, nekā siltumnīca ar taisnu, trijstūrveida jumtu. Vēl labāks ir pilienveida jumts ar asu smaili un liektām sānu malām.
Tā kā siltumnīcām ir T-veida kājas, tas īpašu pamatu būvēt nav nepieciešams.
Mūsu piedāvātajam polikarbonātam ir kvalitatīvs ultravioleto staru pārklājums, kas neļauj plāksnēm dzeltēt un zaudēt caurspīdīgumu. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka pārklājums ir ļoti plāns (30 mikroni), tāpēc nevajag virsmas tīrīt ar abrazīviem materiāliem un skābi un sodu saturošiem šķidrumiem.
Polikarbonātu drīkst tīrīt tikai ar mīkstiem materiāliem un ziepjūdeni. Lai nesabojātu UV aizsargslāni, nedrīkst izmantot abrazīvus materiālus un skābi vai sodu saturošus šķidrumus.
Ekstrudēt nozīmē izspiest caur atveri. Var ekstrudēt arī mājās – malt gaļas mašīnā. Ar ekstrūzijas metodi iegūst garu plastmasas veidgabalu vai plāksni.
Plastmasa ir dabisks materiāls, tāpat kā koks, papīrs un vilna. Plastmasas ražošanas pamatsastāvdaļa ir jēlnafta. Tai pievieno celulozi, ogles, dabasgāzi un sāli. Plastmasas ražošanai tiek izmantoti 5% no iegūtās naftas, pārējā nafta tiek izmantota transportam.
Plastmasu un polimēru ir tūkstošiem. Daudzi ir dabiski, piemēram, zīds, vilna, DNS, celuloze, proteīni. Sintētiska jeb cilvēku ražota plastmasa ir iedalāma 7 grupās:
1. PETE (jeb PET) – polietilēna tereftalāts,
2. HDPE – augsta blīvuma polietilēns,
3. PVC – polivinilhlorīds,
4. LDPE – zema blīvuma polietilēns,
5. PP – polipropilēns,
6. PS – polistirols jeb putuplasts,
7. Other – cita plastmasa, piemēram, polikarbonāts, poliaktīds, akrils, ABS, stirols, stiklaplasts un neilons.
Ir divi populārākie plastmasu veidi šiem nolūkiem: polikarbonāts (PC) un polimetilmetakrilāts (PMMA).
Polikarbonāta gaismas profili ir piemēroti noliktavām, autostāvvietām un transportlīdzekļiem. PC ir izturīgs, slāpē liesmas, labi panes mehānisku slodzi un temperatūras svārstības. Tas ir labi novērtēts tādos industrijas standartos kā UL94 V0, EN 45545 un ECE R118.
Polimetilmetakrilāts ir izmantojams lēcu un difuzoru izgatavošanai, kurus var izmantot ofisos, veikalos un publiskās vietās. PMMA gaismas caurlaidība ir par 97% lielāka nekā stiklam. PMMA ir ciets materiāls, kam nekaitē UV starojums.
Nē. PVH (PVC) ir inerts materiāls, tāpēc nav ne bīstams, ne toksisks. Ja ir izmantotas nekaitīgas piedevas, tad nav nekādu risku šādu izstrādājumu izmantošanai. Eiropas Savienības regula REACH nosaka, ka PVH izmantotās vielas ir drošas.
Runājot par toksiskumu, cilvēki atsaucas uz ftalātiem, kurus pievieno PVH ārpus ES, jo tur ir citi noteikumi, kas to pieļauj.
2020. gadā ES valstis ir vienojušās pilnīgi apturēt tādu produktu importu, kas satur nevēlamus ftalātus.
Jā. Vienīgi nevajag to jaukt kopā ar citām plastmasām un materiāliem. PVH (PVC) ir pārstrādājams vairākas reizes, nezaudējot tehniskās īpašības.
Pārstrādātam polivinilhlorīdam ir mazliet cita krāsa. To novērš ar jauna PVH pievienošanu. Daudzi klienti neiebilst pret krāsas maiņu, jo materiālu var noformēt kā otrreizēji izmantotu.
Jā. PVH (PVC) ir termoplastisks. Tas nozīmē, ka tas kļūst formējams pie augstām temperatūrām. Protams, tas nozīmē, ka polivinilhlorīda materiālus nevajag izmantot vietās, kur temperatūra pārsniedz 70°C.
Jā. PVH (PVC) ir termoplastisks. Tas nozīmē, ka tas kūst un kļūst ciets atdziestot. Ja temperatūra pārsniedz 70°C, tad PVH zaudē cietību. Polivinilhlorīda kušanas temperatūra variē no 100°C līdz 260°C, atkarībā no piedevām. Tīrs PVH aizdegas 450°C temperatūrā (koks – 300°C, papīrs – 230°C).
Nē. Tas nodrošina šim materiālam ilgu kalpošanas laiku. Savukārt no otras puses PVH jeb PVC ir lielākais mikroplastikāta piesārņojuma avots, līdz ar to ir jāuzsver polivinilhlorīda atkārtotas izmantošanas nepieciešamība, veidojot biznesa modeļus.
Jā. PVH tiek izmantots visdažādākajos ārtelpu un būvniecības risinājumos, jo nelaiž cauri ūdeni un neuzsūc to.
Jā. Polivinilhlorīds pats var būt dažādās krāsās, un to var arī krāsot. PVH gabalu krāsošana ir līdzīga koka krāsošanai – virsmu notīra, apstrādā ar smilšpapīru un krāso. PVH ķīmiski nesaistās ar krāsu.
Nē. Polivinilhlorīda blīvums ir 1,467, tātad tas ir smagāks par ūdeni un grimst.
Principā visa cietā plastmasa ir pārstrādājama. Plastikāta industrijā materiālu pētnieki plastmasu sauc par polimēriem. Ar pārstrādi saprot materiāla izmantošanu, lai izgatavotu jaunu, līdzīgu izstrādājumu, līdz ar to pārstrādājami ir visi tie polimēri, kas nezaudē ķīmiskās īpašības, ja tiek izkausēti un atdzesēti. Tādus materiālus sauc par termoplastiskiem.
Termoplastiski ir
- polietilēns,
- polikarbonāts,
- akrils,
- poliamīds,
- polistirols,
- polipropilēns,
- ABS.
Polimēri, kas nav pārstrādājami:
- poliuterāns,
- vinils
- epoksīds,
- fenols,
- politetrafluoretilēns vai teflons,
- polivinildēnfluorīds,
- silikons,
- formaldehīds.
Akrils ir termoplastisku polimēru grupa, ko sauc par polimetilmetakrilātiem (PMMA). Akrilu izmanto, jo tas ir caurspīdīgs, un to sauc par organisko stiklu. Tā pārākums par parasto stiklu ir asu lausku neveidošana un lokanība, ražošanas lētums un ilgs kalpošanas laiks.
Ir akrila paveidi, kurus izmanto krāsu ražošanai.
